Pavisam nesen jau iepazināmies ar GOODRAM IRDM X operatīvo atmiņu un apskatā noskaidrojām, ka šim Polijā ražotajam atmiņas produktam savā cenu kategorijā nav absolūti nekādas vainas. Šoreiz uz testu atceļojis vēl viens GOODRAM atmiņas produkts – CX400 SATA III 2.5″ SSD atmiņas ierīce.
Bet iesākumā īss atgādinājums par GOODRAM vēsturi. Jau gandrīz 30 gadus Polijas uzņēmums Wilk Elektronik SA darbojas atmiņas produktu tirgū un ir ieguvis vērā ņemamu pieredzi šajā jomā. 1991. gadā viņi sāka kā atmiņas produktu izplatītāji un deviņdesmito gadu beigās aptuveni 70% no visiem Polijā pārdotajiem atmiņas produktiem nāca no viņu noliktavām. Turpmākajos gados Wilk Elektronik noslēdza stratēģiskās sadarbības līgumus ar tādiem atmiņas produktu jomas milžiem kā Micron Technology un Infineon (toreiz vēl Qimonda). Pagrieziena punkts bija 2003. gads, kad Wilk Elektronik pārcēla savu biroju uz Łaziska pilsētu Polijas pašos dienvidos un ar GOODRAM zīmolu sāka tur ražot paši savus operatīvās atmiņas produktus. 2006. gadā uzņēmums sāka ražot arī USB zibatmiņas un vēl divus gadus vēlāk noslēdza stratēģiskās sadarbības līgumu ar Toshiba, kas deva piekļuvi japāņu tehnoloģijām. Pēc tam uzņēmums turpināja attīstīt jaunus produktus, tostarp industriālajam pielietojumam, un uzsāka eksporta aktivitātes visā pasaulē. Šobrīd uzņēmumā strādā 200 darbinieki un tas ar GOODRAM zīmolu izstrādā operatīvās atmiņas produktus, SSD diskus, USB zibatmiņas un atmiņas kartes.
Vecie labie HDD joprojām spēj nodrošināt lielākos ietilpības/izmaksu rādītājus un tādējādi noder dažiem atsevišķiem pielietojumiem, piemēram, NAS ierīcēs. Tomēr pēdējos gados arvien populārāki kļūst SSD atmiņas produkti, tostarp, modernas NVMe SSD M.2 atmiņas ierīces. Zemāk attēlā vari uzskatāmi redzēt, kādus ātrumus šīs ierīces piedāvā, taču ar to nekas nebeidzas. Esam uz testu saņēmuši arī pavisam svaigu Patriot Viper VP4100 PCIe SSD, kas izmanto jauno PCIe Gen4 standartu un spēj nodrošināt pat līdz 5000 MB/s lasīšanas ātrumus. Iespaidīgi!
Tā kā ne visiem mums datoros ir M.2 pieslēgvieta, ierastie SATA SSD vēl ilgi būs populāri, jo tos var pieslēgt vairumā pieejamo datoru. Un skaidrs ir viens, pat lētā gala SATA SSD būs krietni ātrāks par HDD tipa cieto disku.
GOODRAM SSD produktu piedāvājums
Ražotājs piedāvā vairākas SSD atmiņas produktu sērijas, lai katrs spētu piemeklēt sev vēlamo ierīci. S400u sērijas ierīces ir SATA III M.2 produkti un eksistē arī S400m SATA III modelis, ko varam pieslēgt mSATA ligzdā. Ir nopērkama arī PX400 NVME PCie Gen3 x2 SSD atmiņa. Šos visus produktus varam izmantot portatīvajos vai galddatoros. Tāpat ražotājs piedāvā arī vairākus 2.5″ SSD atmiņas produktus. Izmēros mazāki (līdz 480GB) un ar vecāku 2D TLC NAND tehnoloģiju aprīkoti ir CL100 SATA III diski, tālāk seko uz apskatu saņemtais 256GB lielais CX400, kas varam nopirkt arī 128GB, 512GB vai 1TB izmēros un kas izmanto 3D TLC NAND atmiņu. Visbeidzot dārgajā galā produktu piedāvājumu noslēdz geimeriem un multimediju speciālistiem paredzētas IRDM un IRDM Pro SSD ierīces līdz pat 2TB.
Konkrētais uz apskatu saņemtais GOODRAM CX400 ar 256GB (produkta kods: SSDPR-CX400-256) piedāvā SATA III (6 Gb/s) slēgumu, 3D NAND atmiņas elementus un teorētiski nodrošina līdz 550 MB/s secīgās lasīšanas un līdz 490 MB/s secīgās rakstīšanas ātrumus. Ražotājs šim CX400 sola 2 000 000 MTBF stundas un nodrošina 3 gadu garantiju.
Šāds produkts Latvijā maksā ap 40 eiro. Šī apskata tapšanas brīdī šis bija lētākais Latvijā nopērkamais šāda apmēra SSD disks. Salīdzinājumam arī 1TB CX400 SSD ar savu ap 114 eiro cenu maksā lētāk par gandrīz visiem konkurentiem un šāda apmēra Samsung 860 Evo SSD disks maksā pie 180 eiro. Skaidrs, ka te runa būs par budžeta klases ierīci.
GOODRAM XC400 SSD iepakots pavisam vienkāršā blistera iepakojumā un tajā nav iekļautas skrūves ar kurām šo ierīci pieskrūvēt datorā. Būs jārokas pa kastēm un jāmeklē tās, kas nāca līdzi ar datora korpusu.
GOODRAM CX400 SSD korpuss pilnībā veidots no plastmasas. Tā uz tausti šķiet pietiekami kvalitatīva un neredz nekādas šķirbas vai citus uzbūves trūkumus. Metāls, protams, labāk varētu dzesēt atmiņu, taču neizskatās, ka šim SSD ar to būtu problēmas. Darbībā tā temperatūra turas mazliet pāri 30 grādiem. Salīdzinājumam, Viper VPN100 1TB NVMe M.2 atmiņa pat ar savu dzesētāju uzsilst līdz 50 grādiem normālā ikdienas darbībā.
“Lācītim vēderā” ir budžeta SSD disku uzbūvē pierastā platforma ar Phison S11 sērijas kontrolieri un Toshiba 3D TLC NAND atmiņu. No šī SSD diska es sagaidu un testos arī novēroju nevainojamu stabilitāti, jo Phison ir izveidojis kontrolieri, piemeklējis atmiņu un uzrakstījis programmatūru, kas šo visu saimniecību pārvalda. Goodram šajā procesā ar pašdarbību nav nodarbojušies.
Noderīga programmatūra
Ierasts, ka atmiņas produktu ražotāji piedāvā arī programmatūru ar kuru var noteikt diska veselības stāvokli, nomērīt tā ātrumus vai veikt kādas citas noderīgas darbības. Arī GOODRAM šajā ziņā neatpaliek un CX400 produkta mājaslapā lejuplāžu sarakstā varam atrast Optimum SSD Tool programmu, kas piedāvā informāciju par disku, ļauj tam veikt programmatūras atjauninājumus un dažas citas noderīgas funkcijas. Kāpēc gan par šo programmu nevarēja būt arī kāda norāde uz pašas atmiņas iepakojuma?
Rīkā ir iebūvēts arī diska veiktspējas testēšanas rīks. GOODRAM CX400 disks šajā testā sasniedza 564.43 MB/s lasīšanas un 516.74 MB/s rakstīšanas ātrumus. Salīdzinājumam, Samsung SSD 860 EVO 250GB šajā testā sasniedza 552.15 MB/s lasīšanas un 513.66 MB/s rakstīšanas ātrumus. Kā redzam, sniegums ir ļoti līdzīgs.
GOODRAM savā programmā ir iekļāvuši arī datu migrācijas, jeb pārnešanas funkciju. Tomēr, lai to lietotu, nepieciešams savu disku piereģistrēt. Man tas nekādīgi neizdevās.
Ražotājs pat šajā programmā ir iebūvējis tehniskā atbalsta funkciju. Proti, varam ar Optimum SSD Tool palīdzību sazināties ar GOODRAM tehniskajiem darbiniekiem un pavēstīt viņiem savas domas par poļu ražotajiem atmiņas produktiem.
GOODRAM CX400 SSD veiktspēja
Testēšana notiek uz šāda datora.
- Sistēmplate: ASUS PRIME Z390-A
- Procesors: Intel Core i9 9900K
- Videokarte: Gigabyte GeForce RTX 2080 SUPER GAMING OC 8G
- Operatīvā atmiņa: Corsair Vengeance LPX 8GB 3000MHz DDR4 CL15
- Atmiņa: Patriot Viper VPN100 NVMe SSD 1TB
- Barošanas bloks: ASUS ROG THOR 1200W
- Monitors: LG 34UM88C-P
- Windows 10 64-bit
OK, esam iepazinušies ar diska tehniskajiem parametriem un varam ķerties pie reāliem tā testiem. Iesākumā veiksim liela (9GB) ISO faila kopēšanu no sistēmas diska uz GOODRAM CX400. Kā redzam, sākums ir ātrs, bet tad kopēšanas ātrums nokrīt līdz aptuveni 100 MB/s un tāds arī paliek līdz darbības beigām. Salīdzinājumam, Samsung SSD 860 EVO 250GB šajā testā ātrums nokrīt tikai līdz aptuveni 320 MB/s. Tā ir liela starpība un lielāki faili krietni ātrāk kopēsies ar Samsung produktu. Tas gan maksā krietni dārgāk.
Mērījumā ar CrystalDiskMark rīku redzam, ka GOODRAM CX400 pārsniedz solītos 500 MB/s secīgās lasīšanas un 490 MB/s secīgās rakstīšanas ātrumus. Salīdzinājumam, Samsung SSD 860 EVO 250GB šajā testā sasniedza 560.9 MB/s lasīšanas un 529.5 MB/s rakstīšanas ātrumus. Samsung diskam labāk veicās arī citos šī testa režīmos.
Līdzīgu testu piedāvā arī AS SSD Benchmark rīks, kurā papildus vēl arī izrāvu kopēšanas un kompresijas testus.
Ar HD Tune Pro rīka palīdzību es centos noskaidrot, kāds šim diskam ir ātrās (SLC) atmiņas kešs. Var redzēt, ka tas ir aptuveni 3GB. Testa gaitā tiek diskā rakstīts 50GB liels fails un uzskatāmi varam redzēt, ka pēc šo ap 3GB sasniegšanas ātrums būtiski nokrītas un tad turās aptuveni tādā līmenī līdz rakstīšanas operācijas beigām.
Pēc ATTO Disk Benchmark testa rezultātiem varam spriest, ka šis GOODRAM disks darbojas stabili lasot un rakstot datus ar bloka izmēru virs 32 KB.
Anvil’s Storage Utilities veiktspējas testā GOODRAM CX400 SSD sasniedza 3781.16 punktus, kamēr kopumā Samsung SSD 860 EVO 250GB izrādījās krietni spējīgāka (un reizē arī krietni dārgāka) ierīce: 4945 punkti.
Noslēgumā vēl pievērsīsim uzmanību HD Tach veiktspējas testam, kas piedāvā iespēju tieši salīdzināt dažādas ierīces. Kā redzam attēlā zemāk, GOODRAM CX400 ir ļoti līdzīgs rezultāts Samsung SSD 860 EVO 250GB.
Secinājumi
Pozitīvi, ka GOODRAM CX400 SSD ir ne tikai viens no pašiem lētākajiem 256GB apmēra SSD diskiem, bet tas spēj nodrošināt stabilu sniegumu, kas dažos testos (pielietojuma apstākļos) ir vienā līmenī ar krietni dārgākiem SSD. 3 gadu garantija ir noderīga, ražotāja nodrošinātā Optimum SSD Tool programma ir saprotama un kopumā es šo ierīci vērtēju kā prātīgu pirkumu.
Apstākļos, kad SSD diski maksā tik lēti, varu vien rekomendēt pavecākiem galddatoriem un portatīvajiem datoriem nomainīt HDD sistēmas diskus pret SSD ierīcēm. Pie maza finansiālā ieguldījuma datora darbība paliks jūtami ātrāka. Ierīce ātrāk iestartēsies un ātrāk veiks dažādu ikdienas darbību apstrādi.
Mēģināju atrast kaut kādus diska izturības (endurance) parametrus (TBW / DWPD), bet kaut kā bez rezultāta..
Ražotāja lapā nekur ne tehniskajos datos, ne brošurās tas nav minēts (arī tirgotāju lapās norādīts kā nezināms) un viss aprobežojas ar “CX400 operation is very stable and write endurance is improved compared to the previous-generation planar TLC NAND flash” – uzlabojusies uz ko?
Varbūt darbstaciju gadījumā tas nav tik būtiski (ar domu, ka parasts lietotājs visdrizāk nesasniegs pārrakstīšanas limitus), bet ja lieto kaut kādu storage vai mājas serveru gadījumā tas var izrādīties diezgan būtiski, attiecīgi jocīgi to nenorādīt (no ražotāja puses).
Jā, saprotama lieta. Es esmu redzējis izturības testus, kad diskos raksta datus, kamēr tie nomirst, bet tagad uz sitiena nevaru labos piemērus atrast. Es arī domāju, ka agrāk vai vēlāk mēs paši aizcīnīsimies līdz šādiem testiem. Tas nav nekas pārlieku sarežģīts, tik cik jāapdomā tehniskais risinājums un jāsapērkas tie diski :)
Kas attiecas uz nopietnākiem pielietojumiem (NAS utt.), tad tajos diez vai izmantosim budžeta klases ierīces. Tā jau ir uzprasīšanās uz problēmām.
> Es esmu redzējis izturības testus, kad diskos raksta datus, kamēr tie nomirst
https://techreport.com/review/27909/the-ssd-endurance-experiment-theyre-all-dead/
Bet nu no apskatnieku puses tas varētu būt parāk laikietilpīgi / nepraktiski, pietiktu ja ražotājs vienkārši norādītu :)
> Kas attiecas uz nopietnākiem pielietojumiem (NAS utt.), tad tajos diez vai izmantosim budžeta klases ierīces.
Reizēm “budžeta klase” nav nearko sliktāka par “biznesa” / “pro” (īpaši jau mehānisko gadījumā diezgan bieži hardware bija/ir identiska un atškiras tikai firmware un “garantijas” laiks, ko tad var iemārketēt pa lielāku cenu), jo tās pašas komponentes (kontrolieris, nand) ir identiskas (to ražotāju skaits ir tāpat uz vienas rokas pirkstiem), tikai kā kurš kopā salicis.
Nav arī tik vienkārši. Silīcijam tomēr ir atšķirīga kvalitāte un tas, ka atmiņas mikroshēmai vai tam pašam procesoram nosaukums viens un tas pats, nenozīmē, ka tie savā starpā ir identiski vienādi. Tie, kas paši ražo čipus, no katras partijas atlasa labāko materiālu un pārējo pārdod tiem, kas it kā līdzīgus produktus tirgo par krietni lētāku cenu. Tai starpībai kaut kur taču ir jāveidojas.
Cita lieta, ka mūsdienās šādu tehnoloģiju ražošanas kvalitāte ir tik ļoti pieaugusi, ka starpība nav tik iespaidīga.
> ka atmiņas mikroshēmai vai tam pašam procesoram nosaukums viens un tas pats, nenozīmē, ka tie savā starpā ir identiski vienādi
Šaubos, ka kāds varētu atļauties piekopt praksi, ka vienu un to pašu čipu (identisku modeli) tirgo ar būtisku variāciju (“silicon lottery”), pat ja tas ir kaut kāds galējs desktop lietotāja variants. Parasti tad vienkārši ir vājākas vai stiprākas veikstpējas sērijas (analogi kā CPU).
Jebšu ir kaut kur aprakstīts, ka tā tomēr notiek?
Silīcija loterija ir reāla lieta: https://forums.tomshardware.com/threads/what-is-the-silicon-lottery.1442554/ un https://linustechtips.com/main/topic/235372-what-is-the-silicon-lottery/
Nu minētos resursus diez vai var izmantot kā autoratīvus avotus (anonīms ieraksts forumā), pie tam tur aprakstīts tikai virspusējs ražosanas procesa iznākums.
Skaidrs, ka CPU būs nianses (maksimālas) virstaktēšanas gadījumā, bet tas jau tāpat ir ārpus ražotāja nosacītajiem parametriem. (ja ir vēlme var pat šādus “loterijas variantus” iegādāties https://siliconlottery.com/ )
Man vairāk pretenzijas pret to, ka apgalvo, ka identiska modeļa chipsetus ražotāji tirgo tālāk ar dažādiem bāzes veikstspējas parametriem (attiecīgi jautāju par šo, jo neko tādu nekur neesmu redzējis/lasījis). Protams, var gadīties brāķis sūdīgas kvalitātes kontroles rezultātā, bet, ja tā būtu standarta prakse, agrāk vai vēlāk beigtos ar tiesvedību/publisku šmuci. :)
Par ko tiesāt? Kvalitatīvais silīcijs iet produktos, kas maksā dārgāk un tiem ir vieni raksturlielumi, bet pa malām (lētākais un mazāk kvalitatīvais) ceļo pie citiem ražotājiem, kas veido lētākus produktus ar mazākiem resursa/ātruma u.c. parametriem.
Par to, ka (kā raksti) identisks chipseta modelis, piemēram, P123 pārdots ražotājam A ir ar citiem parametriem nekā pārdots ražotājam B.
Tas būtu tāpat kā ja Intel tirgotu diviem laptopu komplektētājiem i7, lai gan vienam sērijai faktiski neveiksmīga ražošanas cikla rezultātā sanācis ir tikai i3.
Loģiski visi cpu/i7 nav vienlīdzīgi, taču “kvalitatīvo (gan lēto) silīciju” attiecīgi konkrēti apzīmē, ne tikai met tālāk lēto vai dārgo produktu ražotājiem :)
Bet nu labi, nav tik būtiski.. Galugalā kreņķis ir tikai par to ka nav nekur TBW/DWPD..
Procesoru gadījumā atkarībā no silīcija kvalitātes veidojas Pentiumi, Celeroni vai citi dažādi procesoru produkti. Savukārt, atmiņas produktu gadījumā labāko materiālu savāc atmiņas čipu ražotājs (kādu nav nemaz tik daudz) un var tirgot produktus dārgāk, bet ne tik labo pārdod tālāk citiem ražotājiem, kam rodas iespēja veidot budžeta klases ierīces. It kā viss sākas vienā rūpnīcā, bet reāli beigās sanāk daudz dažādu produktu. Vismaz tā man skaidroja viena atmiņas produktu ražotāja lokālais pārstāvis. Man šāda pieeja šķiet ļoti loģiska un saprotama.
Kristap, es 100% piekrītu Tev un tam cilvēkam, kurš aprakstījis ražošanas procesu (par to arī var izlasīt dažādos avotos/dokumentācijas no pašiem ražotājiem).
Kam es (negribu piekrist) nepiekrītu (neesmu nekur lasījis un, ja tādi apgalvojumi kaut kur eksistē, varbūt var norādīt) ir tavam rakstītajam, ka identisku sēriju/modeļa čipsetu tirgo ar būtisku materiālu (veikstspējas) atšķirību, to nenorādot (ar citu modeļa versiju/modifikāciju).
Protams, ja ar to domāji tikai augšējos limitus (kur, mūsdienās, lai neibrauktu auzās, ražotāji norādā drīzāk konservatīvus parametrus, attiecīgi kaut kādas “biznesa klases” versijas ir teorētiski jaudīgākas), tad gan diskusija sanākusi lieka.
Paga, iekopē konkrēto teikumu, kur esmu minējis, tavuprāt, maldinošu informāciju. Tūlīt apskatīšos un nokomentēšu vai pielabošu rakstu.
Tas bija komentārā “tas, ka atmiņas mikroshēmai vai tam pašam procesoram nosaukums viens un tas pats, nenozīmē, ka tie savā starpā ir identiski vienādi. Tie, kas paši ražo čipus, no katras partijas atlasa labāko materiālu un pārējo pārdod tiem”..
Proti, piekasījos pie tā “nosaukums viens un tas pats”.
Konkrēti procesoru gadījumā tie tiešām pat viena modeļa ietvaros nav identiski vienādi. Vislabāk var redzēt pēc to virstaktēšanas spējām vai nespējām. Ar videokartēm tas pats un operatīvo atmiņu arī.
Bet ja domājam dziļāk, tad SSD gadījumos varētu analizēt, kāda modeļa atmiņas čipi tiek izmantoti. Proti, salīdzināt vai dārgā gala ražotāja produktos ir tie paši čipi, kas lētākos citu ražotāju produktos. Konkrēti Goodram CX400 izmanto Toshiba TT59G55AWV atmiņas čipus (tā vismaz lasīju apskatos, kuru autori atļāvās saplēst ierīces korpusu, lai tiktu pie plates). Ja kādā citā SSD ir šie paši Toshibas čipi un rezultātā arī tas pats Phison kontrolieris ar tādu pašu programmatūru, tad gan ierīcēm būtu jābūt ļoti salīdzināmām, jo īsti citu detaļu šādā ierīcē vairs nav.
Nu fiksi meklējot, piemēram, Patriot Spark 256.
Bet, nu mans arguments bija par to, ka gan, desktop gan biznesa līmeņa aparatūrā var būt identiskas komponentes, kur cenu nosaka (re)brends / mārketings (piemēram Samsung evo un pro ir/bija tas pats polaris kontrolieris (nand, protams, cits)).
Ja atmiņa ir cita, tad vairs tieši nevar salīdzināt.
Nu izskatās ka te ir 31€
https://m79.lv/datorukomponentes/ssddiski/disc-cx400-256gb-sata3-25-550490mbs-7mm
Nopērkot arī aļikā pa 10e ssd veiktspēja pirmajā momentā būs tāda pati kā teiksim samsung pro pa 80e… Nu jau nand flash tehnologija ir pieejama visiem un visi mak uzlodēt uz mikrenes iegūstot ‘ssd.’ Lielākais un sāpīgakais jautajums ir kontrolieris, cik labi tas ir attīstīts un to parāda endurance testi, cik ilgmūžīgs ir konkrēts modelis…
Un vai es uzticētos lētam ķīnietim ar saviem sensitīviem datiem, ka viena dienā pēc 2-3 gadu lietošanas vairs windows neredzēs disku, pazaudējot visu informāciju…. nu nez nez..
btw ir 14 gadā nopirkts samsung 850 pro 256gb, tolaik plēsa piecas ādas… 106TB written un still going strong ātrums ar nav krities… ) utilīt programma arī uzrāda ‘drive status: good’
Nez vai šāds lētais ķīnietis maz izvilktu… gan jau kādi vismaz trīs būtu paspējuši nosprāgt un cenu ziņā sanāktu taspats
Nu arī te nav izmantots nekāds noname kontroleris.
Uztaisiet apskatu Goodram IRDM PRO gen. 2 SSD. 256GB versijai parametri ir labi un pie mums maksā jau ap 56 EUR. OK recepte laptopu ar 2.5″ HDD paātrināšanai.